Priekules vēsture

Priekule – mazpilsēta Rietumkurzemē ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem. Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483.gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule veidojas tikai pēc 1871.gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja – Viļņa.

Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu – Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688.gads, vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17.gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi – 1688.gadā.

Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. Vairāk kā 2 metrus augstās skulptūras bijušas krāsotas, piešķirot jau tā amizanti neveiklajai tēlniecībai vēl kādu laikmetīgas bravūras niansi. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plasatiskā apdare un akmens cilnis – valsts mākslas piemineklis. Zviedru vārtu simbols ir attēlots pilsētas ģērbonī.